Saulriets mežā 60x40 cm. Ar rāmi 90x70. Skaists, oriģināls, apzeltīts rāmis.
Julijs Klevers bija Baltvācu izcelsmes krievu mākslinieks. Akadēmiskās ainavas gleznotājs. Imperiālās mākslas akadēmijas akadēmiķis (1878). Pirmās pakāpes mākslinieks (1876). Profesors (1881). Līdz mūža beigām Sanktpēterburgas Ķeizariskās Makslas akadēmijas un Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas mācībspēks, kur viņš vadīja monumentālās glezniecības nodaļu. Tā sauktā Klevera glezniecības skola, kurā ainavas noskaņu dramatizē saulrieta vai saullēkta kolorīts un horizontāli krītoša klusināta gaisma, Krievijā kļuva ļoti populāra atstājot daudzus sekotajus.
Cēlies no vācu fon Klevera dzimtas Kurzemē; viņa tēvs Jūlijs Klevers (1821–1895) bija ķīmijas maģistrs – pirmais, kas Cariskajā Krievijā ieguvis šo grādu.
Kopš bērnības Jūlijam bija liela interese par zīmēšanu un 1867. gadā, pēc tam, kad viņš tēva mudināts sāka studēt arhitektūru Imperatora Mākslas akadēmijā, glezniecība un inerese par ainavu sāka ieņemt galveno lomu viņa dzīvē.
Mācības Julijs Klevers nav pabeidzis, apmēram 1870. gadā, viņš tika izraidīts no akadēmijas. Neskatoties uz to, 1871. gadā viņa glezna "Pamesta kapsēta ziemā", tika augstu novērtēta mākslas kopienā un grāfs P. S. Stroganovs to ir nopircis. 1872. gadā viņa gleznu "Saulriets" iegādājās Lielhercogiene Marija Nikolajevna.
1874. gadā Mākslas veicināšanas biedrībā notika viņa personālizstāde. 1875. gadā, J. J. Klevers ieguva Mākslas veicināšanas biedrības balvu, par gleznu "Senais parks",bet 1876. gadā - par gleznu "Pirmais sniegs pār uzartu lauku."1876. gadā notika otrā personālizstāde. Pēc tam, kad 1876. gadā viņa gleznu "Bērzu birzs", iegādājas Aleksandrs II viņam nebeigušam mācību gadu, tika piešķirts pirmās pakāpes mākslinieka nosaukums, un 1878. gadā par gleznu "Vecajā parkā" ( "Aizauguša Marienburgas parka skats" ) viņš saņēma glezniecības akadēmiķa titulu. No 1890. Līdz 1915. gadam Kleveru ģimene dzīvoja Vacijā, arī juniors Jūlijs Klevers - dēls 1882 – 1942 kļuva par gleznotaju.
Autors
Jūlijs Klevers un studija
Laika periods
20. gs. sākums
Žanrs
Ainava
Tehnika
Audekls, eļļa
Izmērs
60x40 cm. Ar rāmi 90x70
Atrašanās vieta
Krasta iela 68A, Rīga, Latvija
Cena
€ 2350
Artikuls
83_A80865
Jūlijs Klevers un studija (1850-1924)
Fjodors Fedorovskis (1883-1955)
Artikuls. 59_A58846
Scenogrāfija izrādei "Šeherizāde" 20. gs. sākums. Tempera, audekls. 46x45 cm
€
633
Augusts Annuss (1893-1984)
Pirtiņa (Lejas Kurzemē) 1936. Audekls, eļļa 165x161 cm
€
7800
Irina Čevereva (1951)
Artikuls. 59_A58829
Īrisi 1997. Audekls, eļļa. 60x70 cm
€
600
Jānis Roberts Tilbergs (1880-1972)
Artikuls. 59_A58795
Vecāku portreti 1943. Papīrs, akvarelis. 33x21 cm, 31,5x20.5 cm
€
1740
Valters Uzticis (1914-1991)
Artikuls. 59_A58794
Sienas gleznojuma projekts 20.gs. otrā puse. Papīrs, akvarelis. 36.5x49.5 cm.
Latvija...
€
804
Arnolds Griķis
Artikuls. 59_A58791
Zirgi 20. gs. 30. g. Kartons, eļļa. 46x63.5 cm
€
600
C. Frandereau
Artikuls. 59_A58771
Puķu tirgus 20. gs. Kartons, eļļa. 48x33 cm
€
480
Jānis Roberts Tilbergs (1880-1972)
Ainava 1915. Kartons, eļļa. 17.5x33.5 cm
€
420
Vilhelms Georgs Timms (1820-1895)
Artikuls. 59_A58285
Sievietes portrets 19. gs. otrā puse. Papīrs, jaukta tehnika. Diametrs 51.5 cm...
€
3000
Nezināms autors
Marijas Trafimovnas Paškovas portrets 19. gs. pirmā puse. Krievija. Audekls, eļļa. 42x32 cm