Saulriets mežā 60x40 cm. Ar rāmi 90x70. Skaists, oriģināls, apzeltīts rāmis.
Julijs Klevers bija Baltvācu izcelsmes krievu mākslinieks. Akadēmiskās ainavas gleznotājs. Imperiālās mākslas akadēmijas akadēmiķis (1878). Pirmās pakāpes mākslinieks (1876). Profesors (1881). Līdz mūža beigām Sanktpēterburgas Ķeizariskās Makslas akadēmijas un Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas mācībspēks, kur viņš vadīja monumentālās glezniecības nodaļu. Tā sauktā Klevera glezniecības skola, kurā ainavas noskaņu dramatizē saulrieta vai saullēkta kolorīts un horizontāli krītoša klusināta gaisma, Krievijā kļuva ļoti populāra atstājot daudzus sekotajus.
Cēlies no vācu fon Klevera dzimtas Kurzemē; viņa tēvs Jūlijs Klevers (1821–1895) bija ķīmijas maģistrs – pirmais, kas Cariskajā Krievijā ieguvis šo grādu.
Kopš bērnības Jūlijam bija liela interese par zīmēšanu un 1867. gadā, pēc tam, kad viņš tēva mudināts sāka studēt arhitektūru Imperatora Mākslas akadēmijā, glezniecība un inerese par ainavu sāka ieņemt galveno lomu viņa dzīvē.
Mācības Julijs Klevers nav pabeidzis, apmēram 1870. gadā, viņš tika izraidīts no akadēmijas. Neskatoties uz to, 1871. gadā viņa glezna "Pamesta kapsēta ziemā", tika augstu novērtēta mākslas kopienā un grāfs P. S. Stroganovs to ir nopircis. 1872. gadā viņa gleznu "Saulriets" iegādājās Lielhercogiene Marija Nikolajevna.
1874. gadā Mākslas veicināšanas biedrībā notika viņa personālizstāde. 1875. gadā, J. J. Klevers ieguva Mākslas veicināšanas biedrības balvu, par gleznu "Senais parks",bet 1876. gadā - par gleznu "Pirmais sniegs pār uzartu lauku."1876. gadā notika otrā personālizstāde. Pēc tam, kad 1876. gadā viņa gleznu "Bērzu birzs", iegādājas Aleksandrs II viņam nebeigušam mācību gadu, tika piešķirts pirmās pakāpes mākslinieka nosaukums, un 1878. gadā par gleznu "Vecajā parkā" ( "Aizauguša Marienburgas parka skats" ) viņš saņēma glezniecības akadēmiķa titulu. No 1890. Līdz 1915. gadam Kleveru ģimene dzīvoja Vacijā, arī juniors Jūlijs Klevers - dēls 1882 – 1942 kļuva par gleznotaju.
Autors
Jūlijs Klevers un studija
Laika periods
20. gs. sākums
Žanrs
Ainava
Tehnika
Audekls, eļļa
Izmērs
60x40 cm. Ar rāmi 90x70
Atrašanās vieta
Krasta iela 68A, Rīga, Latvija
Cena
€ 2350
Artikuls
83_A80865
Jūlijs Klevers un studija (1850-1924)
Edvīns Andersons (1929-1998)
Artikuls. 61_A61120
Veca noliktava Rīgas pilsētā 20. gs. otrā puse. Papīrs, oforts. 33x23 cm
€
40
Kārlis Sūniņš (1907-1979)
Artikuls. 61_A61119
Upes licis 1960.g. Papīrs, akvarelis. 40x57 cm
€
115
-
Artikuls. 61_A61118
Mākslinieks R. Starasts no cikla - laikabiedri 1981.g. Māksliniece Ana Šulcs. Kartons, eļļa. 60x50 cm ...
€
138
Elmārs Ābolkalns (1898)
Artikuls. 61_A61117
Zvejas laivas 20. gs. 30. g. Kartons, eļļa. 53.5x67 cm
€
195
Broņislavs Pavlovskis
Artikuls. 61_A61116
Ludzas ezers 20. gs. otrā puse. Kartons, eļļa. 40.5x61 cm
€
69
Pēteris Miezītis (1899-1958)
Artikuls. 61_A61100
Osta Kartons, eļļa. 44x66 cm.
€
172
Aleksandra Beļcova (1892-1981)
Artikuls. 60_A61099
Ļeva Tolstoja portrets 1957. audekls, eļļa. 75x60 cm
€
800
Alfejs Bromults (1913-1991)
Zvaigžņotā nakts 20. gs. otrā puse. Kartons, eļļa. 97.5x70 cm
€
360
Pauls Duškins (1928-1996)
Oforts no cikla "Konstrukcijas - I lapa" 1976.g. Papīrs, oforts. 64x49 cm
€
180
Semjons Šegelmans (1933)
Artikuls. 62_A61090
Atkailinātā 20. gs. otrā puse. Latvija. Papīrs, oforts. 40.5x49 cm
€
180
Oto Skulme (1889-1967)
Artikuls. 61_A61086
Scenogrāfisks mets 20. gs. 30. g. Kartons, jaukta tehnika.23.7x44.7 cm