Saulriets mežā 60x40 cm. Ar rāmi 90x70. Skaists, oriģināls, apzeltīts rāmis.
Julijs Klevers bija Baltvācu izcelsmes krievu mākslinieks. Akadēmiskās ainavas gleznotājs. Imperiālās mākslas akadēmijas akadēmiķis (1878). Pirmās pakāpes mākslinieks (1876). Profesors (1881). Līdz mūža beigām Sanktpēterburgas Ķeizariskās Makslas akadēmijas un Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas mācībspēks, kur viņš vadīja monumentālās glezniecības nodaļu. Tā sauktā Klevera glezniecības skola, kurā ainavas noskaņu dramatizē saulrieta vai saullēkta kolorīts un horizontāli krītoša klusināta gaisma, Krievijā kļuva ļoti populāra atstājot daudzus sekotajus.
Cēlies no vācu fon Klevera dzimtas Kurzemē; viņa tēvs Jūlijs Klevers (1821–1895) bija ķīmijas maģistrs – pirmais, kas Cariskajā Krievijā ieguvis šo grādu.
Kopš bērnības Jūlijam bija liela interese par zīmēšanu un 1867. gadā, pēc tam, kad viņš tēva mudināts sāka studēt arhitektūru Imperatora Mākslas akadēmijā, glezniecība un inerese par ainavu sāka ieņemt galveno lomu viņa dzīvē.
Mācības Julijs Klevers nav pabeidzis, apmēram 1870. gadā, viņš tika izraidīts no akadēmijas. Neskatoties uz to, 1871. gadā viņa glezna "Pamesta kapsēta ziemā", tika augstu novērtēta mākslas kopienā un grāfs P. S. Stroganovs to ir nopircis. 1872. gadā viņa gleznu "Saulriets" iegādājās Lielhercogiene Marija Nikolajevna.
1874. gadā Mākslas veicināšanas biedrībā notika viņa personālizstāde. 1875. gadā, J. J. Klevers ieguva Mākslas veicināšanas biedrības balvu, par gleznu "Senais parks",bet 1876. gadā - par gleznu "Pirmais sniegs pār uzartu lauku."1876. gadā notika otrā personālizstāde. Pēc tam, kad 1876. gadā viņa gleznu "Bērzu birzs", iegādājas Aleksandrs II viņam nebeigušam mācību gadu, tika piešķirts pirmās pakāpes mākslinieka nosaukums, un 1878. gadā par gleznu "Vecajā parkā" ( "Aizauguša Marienburgas parka skats" ) viņš saņēma glezniecības akadēmiķa titulu. No 1890. Līdz 1915. gadam Kleveru ģimene dzīvoja Vacijā, arī juniors Jūlijs Klevers - dēls 1882 – 1942 kļuva par gleznotaju.
Autors
Jūlijs Klevers un studija
Laika periods
20. gs. sākums
Žanrs
Ainava
Tehnika
Audekls, eļļa
Izmērs
60x40 cm. Ar rāmi 90x70
Atrašanās vieta
Krasta iela 68A, Rīga, Latvija
Cena
€ 2350
Artikuls
83_A80865
Jūlijs Klevers un studija (1850-1924)
Edvīns Andersons (1929-1998)
Artikuls. 81_A79400
Atkusnis 1969. 13/100. Otrajā pusē davinājuma uzraksts. 29x49 cm
€
120
Juris Dimiters (1947)
Artikuls. 81_A79398
Sabiles ainava Ap 1966. Kartons, elļa. 41.5x51 cm.
€
312
Leonīds Āriņš (1907-1991)
Artikuls. 81_A79396
Ainava 1988. Papīrs, akvarelis, tuša. 47.5x61 cm.
€
528
Voldemārs Irbe (1893-1944)
Artikuls. 81_A79391
Klusā daba Papīrs, pastelis. 23x18 cm
€
300
Jānis Brekte (1920-1985)
Artikuls. 81_A79320
Ainava 1970. Papīrs, akvarelis. 76.5x71.5 cm.
€
200
Aleksandrs Štrāls (1879-1947)
Artikuls. 81_A79318
Daugavas plostnieki Audekls, eļļa. 84x69 cm
Publicēts grāmatā Alberts Brežuks S...
€
3000
Alfrēds Kalniņš (1921-1994)
Artikuls. 82_A79196
Rudens Alfrēds Kalniņš (1921), 1991. Papīrs, akvarelis. 36x47 cm. A...
€
80
Ādolfs Zārdiņš (1890-1967)
Artikuls. 81_A79195
Sievietes pucējās 20. gs. 50. g. Papīrs, jaukta tehnika. 25x18 cm
€
360
Artikuls. 81_A79193
Rīgas torņi 2024. Autors Rolands Bruno Butāns. Kartons, eļļa. 55x45 cm. ...
€
144
-
Artikuls. 82_A79138
Klusā daba ar ziediem E. Āboliņa. Kartons, eļļa. 67x48 cm
€
230
Voldemārs Irbe (1893-1944)
Artikuls. 81_A79034
Klusā daba ar ziediem Kartons, pastelis. 51.5x42 cm
€
360
Leo Kokle (1924-1964)
Artikuls. 82_A79005
Baznīcas tornis Leo Kokle(?) Papīrs, akvarelis. 40x52 cm