Vakars Skaista glezna kabinetam. Zelta rāmis. 25x18 cm, ar rāmi 48x38 cm. Eļļa, audekls, koks.
Julijs Klevers bija Baltvācu izcelsmes krievu mākslinieks. Akadēmiskās ainavas gleznotājs. Imperiālās mākslas akadēmijas akadēmiķis (1878). Pirmās pakāpes mākslinieks (1876). Profesors (1881). Līdz mūža beigām Sanktpēterburgas Ķeizariskās Makslas akadēmijas un Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas mācībspēks, kur viņš vadīja monumentālās glezniecības nodaļu. Tā sauktā Klevera glezniecības skola, kurā ainavas noskaņu dramatizē saulrieta vai saullēkta kolorīts un horizontāli krītoša klusināta gaisma, Krievijā kļuva ļoti populāra atstājot daudzus sekotajus.
Cēlies no vācu fon Klevera dzimtas Kurzemē; viņa tēvs Jūlijs Klevers (1821–1895) bija ķīmijas maģistrs – pirmais, kas Cariskajā Krievijā ieguvis šo grādu.
Kopš bērnības Jūlijam bija liela interese par zīmēšanu un 1867. gadā, pēc tam, kad viņš tēva mudināts sāka studēt arhitektūru Imperatora Mākslas akadēmijā, glezniecība un inerese par ainavu sāka ieņemt galveno lomu viņa dzīvē.
Mācības Julijs Klevers nav pabeidzis, apmēram 1870. gadā, viņš tika izraidīts no akadēmijas. Neskatoties uz to, 1871. gadā viņa glezna "Pamesta kapsēta ziemā", tika augstu novērtēta mākslas kopienā un grāfs P. S. Stroganovs to ir nopircis. 1872. gadā viņa gleznu "Saulriets" iegādājās Lielhercogiene Marija Nikolajevna.
1874. gadā Mākslas veicināšanas biedrībā notika viņa personālizstāde. 1875. gadā, J. J. Klevers ieguva Mākslas veicināšanas biedrības balvu, par gleznu "Senais parks",bet 1876. gadā - par gleznu "Pirmais sniegs pār uzartu lauku."1876. gadā notika otrā personālizstāde. Pēc tam, kad 1876. gadā viņa gleznu "Bērzu birzs", iegādājas Aleksandrs II viņam nebeigušam mācību gadu, tika piešķirts pirmās pakāpes mākslinieka nosaukums, un 1878. gadā par gleznu "Vecajā parkā" ( "Aizauguša Marienburgas parka skats" ) viņš saņēma glezniecības akadēmiķa titulu. No 1890. Līdz 1915. gadam Kleveru ģimene dzīvoja Vacijā, arī juniors Jūlijs Klevers - dēls 1882 – 1942 kļuva par gleznotaju.
Autors
Jūlijs Klevers un studija
Laika periods
20. gs. sākums
Žanrs
Klusā daba
Tehnika
Koks, eļļa
Izmērs
25x18 cm, 48x38 cm
Atrašanās vieta
Krasta iela 68A, Rīga, Latvija
Cena
€ 1100
Artikuls
83_A81180
Jūlijs Klevers un studija (1850-1924)
-
Artikuls. 82_A79763
Alfeja Bromulta piemiņas izstādes afiša 20. gs.. Kartons, jaukta tehnika
104x192cm.
€
287
Nezināms autors
Artikuls. 82_A79762
Mūza 19.gs. 120x175cm. Audekls, eļļa
€
2400
Jānis Andris Osis (1943)
Artikuls. 82_A79761
LOGS 1989. g. 140x241cm. Kartons, jaukta tehnika
€
1610
Varvara Krivchenkova de Bracho
Artikuls. 82_A79756
Tepoztlan 1991. Audekls, eļļa. 68x58 cm
€
3450
Rauls Anguiano (1915-2006)
Artikuls. 82_A79755
Klusā daba ar arbūzu un papaiju 1992. Meksikāņu gleznotājs Raul Anguiano 1915-2006. Audekls,...
€
23000
Elza Druja- Foršū (1906-1991)
Artikuls. 82_A79614
Kaķis 19.7x28.5 cm.
€
34
Helga Ingeborga Melnbārde (1944-2022)
Artikuls. 82_A79594
Masku parāde 1971. Autortehnika. 61x76 cm
€
460
Aleksandra Beļcova (1892-1981)
Artikuls. 82_A79591
Helgas Ingeborgas Melnbārdes-Krisbergas portrets 20.gs. otrā puse. Papīrs, pastelis. 47x30 cm
€
207
Artikuls. 84_A79590
Rudens Kuldīgā V.Rasa. Finieris, eļļa. 88x72 cm. 20.gs. otrā puse. Kartons,...
€
57
Jurģis Skulme (1928-2015)
Artikuls. 82_A79587
Embūtes muiža 1999. Audekls, eļļa. 60x80 cm. Ar plāksnīti "Lielā lasītāju ...
€
207
Kārlis Sauka (1904-1983)
Artikuls. 82_A79584
Vāverīte 1942. Papīrs, oforts. 19.5x15.5 cm.
€
34
Džemma Skulme (1925-2019)
Artikuls. 81_A79572
No cikla ''Manas kariatīdes'' 20.gs. otrā puse. Papīrs, akvarelis. 112x82 cm