Vakars Skaista glezna kabinetam. Zelta rāmis. 25x18 cm, ar rāmi 48x38 cm. Eļļa, audekls, koks.
Julijs Klevers bija Baltvācu izcelsmes krievu mākslinieks. Akadēmiskās ainavas gleznotājs. Imperiālās mākslas akadēmijas akadēmiķis (1878). Pirmās pakāpes mākslinieks (1876). Profesors (1881). Līdz mūža beigām Sanktpēterburgas Ķeizariskās Makslas akadēmijas un Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas mācībspēks, kur viņš vadīja monumentālās glezniecības nodaļu. Tā sauktā Klevera glezniecības skola, kurā ainavas noskaņu dramatizē saulrieta vai saullēkta kolorīts un horizontāli krītoša klusināta gaisma, Krievijā kļuva ļoti populāra atstājot daudzus sekotajus.
Cēlies no vācu fon Klevera dzimtas Kurzemē; viņa tēvs Jūlijs Klevers (1821–1895) bija ķīmijas maģistrs – pirmais, kas Cariskajā Krievijā ieguvis šo grādu.
Kopš bērnības Jūlijam bija liela interese par zīmēšanu un 1867. gadā, pēc tam, kad viņš tēva mudināts sāka studēt arhitektūru Imperatora Mākslas akadēmijā, glezniecība un inerese par ainavu sāka ieņemt galveno lomu viņa dzīvē.
Mācības Julijs Klevers nav pabeidzis, apmēram 1870. gadā, viņš tika izraidīts no akadēmijas. Neskatoties uz to, 1871. gadā viņa glezna "Pamesta kapsēta ziemā", tika augstu novērtēta mākslas kopienā un grāfs P. S. Stroganovs to ir nopircis. 1872. gadā viņa gleznu "Saulriets" iegādājās Lielhercogiene Marija Nikolajevna.
1874. gadā Mākslas veicināšanas biedrībā notika viņa personālizstāde. 1875. gadā, J. J. Klevers ieguva Mākslas veicināšanas biedrības balvu, par gleznu "Senais parks",bet 1876. gadā - par gleznu "Pirmais sniegs pār uzartu lauku."1876. gadā notika otrā personālizstāde. Pēc tam, kad 1876. gadā viņa gleznu "Bērzu birzs", iegādājas Aleksandrs II viņam nebeigušam mācību gadu, tika piešķirts pirmās pakāpes mākslinieka nosaukums, un 1878. gadā par gleznu "Vecajā parkā" ( "Aizauguša Marienburgas parka skats" ) viņš saņēma glezniecības akadēmiķa titulu. No 1890. Līdz 1915. gadam Kleveru ģimene dzīvoja Vacijā, arī juniors Jūlijs Klevers - dēls 1882 – 1942 kļuva par gleznotaju.
Autors
Jūlijs Klevers un studija
Laika periods
20. gs. sākums
Žanrs
Klusā daba
Tehnika
Koks, eļļa
Izmērs
25x18 cm, 48x38 cm
Atrašanās vieta
Krasta iela 68A, Rīga, Latvija
Cena
€ 1100
Artikuls
83_A81180
Jūlijs Klevers un studija (1850-1924)
Kārlis Cīrulis (1925-1994)
Artikuls. 77_A75772
Glezna "Pulvertornis" 1993. Papīrs, oforts. Izmērs: 32x25 cm
€
46
Kārlis Cīrulis (1925-1994)
Artikuls. 77_A75769
Glezna "Vecrīga" 20.gs. otrā puse. Papīrs, oforts. Izmērs: 6.5x6.5 cm
€
17
Jurģis Skulme (1928-2015)
Artikuls. 77_A75766
Glezna "Dzirnavas" Kartons, eļļa. 20. gs. otrā puse. Kartons, eļļa. Izmērs: 19x...
€
103
Kārlis Baltgailis (1893-1979)
Artikuls. 77_A75760
Strēlnieks 1950. Papīrs, tempera, akvarelis. 23.5x11.5 cm.
€
172
Aleksandrs Junkers (1899-1976)
Artikuls. 77_A75759
Nokaltušais koks 1938. Papīrs, oforts. 15x11.5 cm.
€
17
Ivars Poikāns (1952)
Artikuls. 77_A75745
Klusā daba ar magonēm 20.gs. otrā puse. Papīrs, oforts. 12x8 cm.
€
57
Roberts Šterns (1884-1943)
Artikuls. 77_A75717
Piekraste 20.gs. pirmā puse. Audekls, eļļa. 54x73 cm.
€
240
Aleksandrs Štrāls (1879-1947)
Artikuls. 77_A75716
Ziemas ainava 20.gs. otrā puse. Audekls, eļļa. 68x102 cm.
€
680
Oto Pladers (1897-1970)
Artikuls. 77_A75687
Divpusējs Oto Pladera zīmējums 1947. Kopējais izmērs 28.5x20.3 cm
€
40
-
Artikuls. 77_A75686
Vasaras ainava Autors Voldemārs Mednis. 20. gs. 30. g.. Audekls, eļļa. 35x4...
€
46
Valentīns Ozoliņš (1927)
Artikuls. 77_A75678
Vecrīga 1973. Autors Valentīns Ozoliņš. Papīrs, oforts. 52x55 cm....
€
40
Nezināms autors
Artikuls. 77_A75677
Vecrīga 20.gs. otrā puse. Papīrs, akvarelis. 53x37 cm