Kārlis Celmiņš (1894-1973)

Kārlis Celmiņš dzimis 1894.gada 11.septembrī Cēsu apriņķa Drabešu pagasta "Pelītēs" tirgotāja ģimenē.

Absolvējis reālskolu Cēsīs, 1915.gadā - lietišķi dekoratīvās mākslas skolu Maskavā. Iesaukts cariskās Krievijas armijā, gleznojis svētbildes. Zīmēšanas skolotājs Madonā (1918 – 1920), hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā (1920–1944). No 1913.gada – izstādēs: portreti, ainavas, simboliski darbi. 1924.gadā pēc Celmiņa meta izgatavots piemineklis latviešu strēlniekiem Ložmetējkalnā. Izgatavojis kalumus sudrabā. Piedalījies visās "Zaļās vārnas" rīkotajās izstādēs. No Jelgavas perioda Celmiņa darbi ir Vatikānā, Zviedrijā, Amerikā, Maskavā. 1944.gadā kara ugunsgrēkā Jelgavā sadega viss viņa radošā mūža krājums. 1945./1946.g. mākslinieks Tukuma keramikas darbnīcā. No 1946. līdz 1967.gadam Liepājas Mākslas vidusskolas zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas pedagogs. No 1967.gada pensijā.

1946.gadā Liepājā sākās K.Celmiņa daiļrades otrais posms: portreti, ainavas, klusās dabas, marīnas, latviešu tautas dziesmu ilustrācijas, ex libri. 1960.gadā personālizstāde ar 87 darbiem, 1964.gadā izstāde Cēsīs ar 51 darbu. 1999.gadā piemiņas izstāde Liepājā. No skolas gadiem draudzējās ar tēlnieku Kārli Jansonu, gleznotāju Kārli Baltgaili, sirsnīgās attiecībās uzturēja ar saviem bijušajiem audzēkņiem Arturu Apini, Raimondu Ginteru, draudzējās ar Mirdzu Ķempi. Celmiņa skolnieki: V.Garokalns, E.Iltners, E.Jurķelis, A.Dumpe, G.Grundberga, Z.Ķēde, M. Lukaža un citi. Rakstījis dzejoļus.

Nodarbojies ar grafoloģiju – pēc rokraksta nekļūdīgi noteicis cilvēku raksturus, tādēļ 30.gados aicināts strādāt policijā, atteicies.

Ietverts laikraksta "Kurzemes Vārds" atlasē "20. gadsimta izcilākie Liepājas māksliniekiem". 1950.gadā izslēgts no Latvijas PSR Makslinieku savienības. Tēlnieks K.Jansons vēstulē K.Celmiņam: "Man liels prieks, ka Tev izdevās tas numurs ar to savienību. Tur tikt iekšā nav patiešām viegli. Ja nu Tu esi iekšā, tad zini, ka labuma liela jau nemaz nebūs Tev no tā. Bet, ja esi ārā, tad sliktums var būt ļoti liels."

Miris 1973.gada 16.oktobrī Liepājā, apbedīts Liepājas Centrālkapos, kur uzsliets E.Mažeika veidots piemiņas akmens.