Saulriets mežā 60x40 cm. Ar rāmi 90x70. Skaists, oriģināls, apzeltīts rāmis.
Julijs Klevers bija Baltvācu izcelsmes krievu mākslinieks. Akadēmiskās ainavas gleznotājs. Imperiālās mākslas akadēmijas akadēmiķis (1878). Pirmās pakāpes mākslinieks (1876). Profesors (1881). Līdz mūža beigām Sanktpēterburgas Ķeizariskās Makslas akadēmijas un Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas mācībspēks, kur viņš vadīja monumentālās glezniecības nodaļu. Tā sauktā Klevera glezniecības skola, kurā ainavas noskaņu dramatizē saulrieta vai saullēkta kolorīts un horizontāli krītoša klusināta gaisma, Krievijā kļuva ļoti populāra atstājot daudzus sekotajus.
Cēlies no vācu fon Klevera dzimtas Kurzemē; viņa tēvs Jūlijs Klevers (1821–1895) bija ķīmijas maģistrs – pirmais, kas Cariskajā Krievijā ieguvis šo grādu.
Kopš bērnības Jūlijam bija liela interese par zīmēšanu un 1867. gadā, pēc tam, kad viņš tēva mudināts sāka studēt arhitektūru Imperatora Mākslas akadēmijā, glezniecība un inerese par ainavu sāka ieņemt galveno lomu viņa dzīvē.
Mācības Julijs Klevers nav pabeidzis, apmēram 1870. gadā, viņš tika izraidīts no akadēmijas. Neskatoties uz to, 1871. gadā viņa glezna "Pamesta kapsēta ziemā", tika augstu novērtēta mākslas kopienā un grāfs P. S. Stroganovs to ir nopircis. 1872. gadā viņa gleznu "Saulriets" iegādājās Lielhercogiene Marija Nikolajevna.
1874. gadā Mākslas veicināšanas biedrībā notika viņa personālizstāde. 1875. gadā, J. J. Klevers ieguva Mākslas veicināšanas biedrības balvu, par gleznu "Senais parks",bet 1876. gadā - par gleznu "Pirmais sniegs pār uzartu lauku."1876. gadā notika otrā personālizstāde. Pēc tam, kad 1876. gadā viņa gleznu "Bērzu birzs", iegādājas Aleksandrs II viņam nebeigušam mācību gadu, tika piešķirts pirmās pakāpes mākslinieka nosaukums, un 1878. gadā par gleznu "Vecajā parkā" ( "Aizauguša Marienburgas parka skats" ) viņš saņēma glezniecības akadēmiķa titulu. No 1890. Līdz 1915. gadam Kleveru ģimene dzīvoja Vacijā, arī juniors Jūlijs Klevers - dēls 1882 – 1942 kļuva par gleznotaju.
Autors
Jūlijs Klevers un studija
Laika periods
20. gs. sākums
Žanrs
Ainava
Tehnika
Audekls, eļļa
Izmērs
60x40 cm. Ar rāmi 90x70
Atrašanās vieta
Krasta iela 68A, Rīga, Latvija
Cena
€ 2350
Artikuls
83_A80865
Jūlijs Klevers un studija (1850-1924)
Niklāvs Strunke (1894-1966)
Bēgļi 1948. Papīrs, ogle. 27x26 cm
€
300
Nezināms autors
Artikuls. 59_A58213
Karaļa Gvardes grenadieri 1824. gadā Trokadero kaujas laikā 1824. Francija. Audekls, eļļa. 74x92 cm
€
4200
Valdis Kalnroze (1894-1993)
Artikuls. 59_A58208
Ainava 1980. Kartons, eļļa. 60x70 cm
€
2280
Kārlis Melbārzdis (1902-1970)
Artikuls. 59_A58205
Vasaras ainava 20. gs. 30. g. Audekls, eļļa. 35x48 cm
€
720
Oto Skulme (1889-1967)
Tērpa mets 1936. Papīrs, jaukta tehnika. 26x18 cm
€
180
Nikolajs Kūlainis (1901-1975)
Artikuls. 59_A58198
Lauku sēta 20. gs. pirmā puse. Kartons, elļa. 26x37 cm
€
420
Miervaldis Ķemers (1902-1980)
Sarkandaugava 1961. Kartons, elļa. 31x52 cm
€
180
Jānis Brekte (1920-1985)
Artikuls. 59_A58191
Vecrīga 1972. Papīrs, akvarelis. 72x54 cm
€
420
Roberts Šterns (1884-1943)
Skats uz Vecrīgu (divpusēja glezna) 20.gs. 30. g. Divpusēja glezna - otrā pusē "Piekraste". Aude...
€
300
Staņislavs Kreics (1909-1992)
Artikuls. 59_A58185
Ziemas diena 20.gs. otrā puse. Kartons, eļļa. 40x50 cm
€
440
-
Artikuls. 58_A58181
Skice vākam "Latvijas Nacionālā opera" 1939, M.Ozoliņš. Papīrs, tinte.30x21 cm