Saulriets mežā 60x40 cm. Ar rāmi 90x70. Skaists, oriģināls, apzeltīts rāmis.
Julijs Klevers bija Baltvācu izcelsmes krievu mākslinieks. Akadēmiskās ainavas gleznotājs. Imperiālās mākslas akadēmijas akadēmiķis (1878). Pirmās pakāpes mākslinieks (1876). Profesors (1881). Līdz mūža beigām Sanktpēterburgas Ķeizariskās Makslas akadēmijas un Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas mācībspēks, kur viņš vadīja monumentālās glezniecības nodaļu. Tā sauktā Klevera glezniecības skola, kurā ainavas noskaņu dramatizē saulrieta vai saullēkta kolorīts un horizontāli krītoša klusināta gaisma, Krievijā kļuva ļoti populāra atstājot daudzus sekotajus.
Cēlies no vācu fon Klevera dzimtas Kurzemē; viņa tēvs Jūlijs Klevers (1821–1895) bija ķīmijas maģistrs – pirmais, kas Cariskajā Krievijā ieguvis šo grādu.
Kopš bērnības Jūlijam bija liela interese par zīmēšanu un 1867. gadā, pēc tam, kad viņš tēva mudināts sāka studēt arhitektūru Imperatora Mākslas akadēmijā, glezniecība un inerese par ainavu sāka ieņemt galveno lomu viņa dzīvē.
Mācības Julijs Klevers nav pabeidzis, apmēram 1870. gadā, viņš tika izraidīts no akadēmijas. Neskatoties uz to, 1871. gadā viņa glezna "Pamesta kapsēta ziemā", tika augstu novērtēta mākslas kopienā un grāfs P. S. Stroganovs to ir nopircis. 1872. gadā viņa gleznu "Saulriets" iegādājās Lielhercogiene Marija Nikolajevna.
1874. gadā Mākslas veicināšanas biedrībā notika viņa personālizstāde. 1875. gadā, J. J. Klevers ieguva Mākslas veicināšanas biedrības balvu, par gleznu "Senais parks",bet 1876. gadā - par gleznu "Pirmais sniegs pār uzartu lauku."1876. gadā notika otrā personālizstāde. Pēc tam, kad 1876. gadā viņa gleznu "Bērzu birzs", iegādājas Aleksandrs II viņam nebeigušam mācību gadu, tika piešķirts pirmās pakāpes mākslinieka nosaukums, un 1878. gadā par gleznu "Vecajā parkā" ( "Aizauguša Marienburgas parka skats" ) viņš saņēma glezniecības akadēmiķa titulu. No 1890. Līdz 1915. gadam Kleveru ģimene dzīvoja Vacijā, arī juniors Jūlijs Klevers - dēls 1882 – 1942 kļuva par gleznotaju.
Autors
Jūlijs Klevers un studija
Laika periods
20. gs. sākums
Žanrs
Ainava
Tehnika
Audekls, eļļa
Izmērs
60x40 cm. Ar rāmi 90x70
Atrašanās vieta
Krasta iela 68A, Rīga, Latvija
Cena
€ 2350
Artikuls
83_A80865
Jūlijs Klevers un studija (1850-1924)
Aleksandrs Štrāls (1879-1947)
Artikuls. 77_A75716
Ziemas ainava 20.gs. otrā puse. Audekls, eļļa. 68x102 cm.
€
680
Oto Pladers (1897-1970)
Artikuls. 77_A75687
Divpusējs Oto Pladera zīmējums 1947. Kopējais izmērs 28.5x20.3 cm
€
40
-
Artikuls. 77_A75686
Vasaras ainava Autors Voldemārs Mednis. 20. gs. 30. g.. Audekls, eļļa. 35x4...
€
46
Valentīns Ozoliņš (1927)
Artikuls. 77_A75678
Vecrīga 1973. Autors Valentīns Ozoliņš. Papīrs, oforts. 52x55 cm....
€
40
Nezināms autors
Artikuls. 77_A75677
Vecrīga 20.gs. otrā puse. Papīrs, akvarelis. 53x37 cm
€
17
Oto Pladers (1897-1970)
Artikuls. 77_A75648
Saullēkts 20. gs. 30. g.. Papīrs, akvarelis. 20.2x13.7 cm.
€
46
Oto Pladers (1897-1970)
Artikuls. 77_A75645
Vakara ainava 20. gs. 30. g.. Papīrs, akvarelis. 14x20.2 cm.
€
46
Nezināms autors
Artikuls. 77_A75605
Klusā daba ar ziediem M.Dore. 20. gs. 30. g. Kartons, eļļa. 78x56 cm.
€
375
Emīls Braunbergs (1931)
Artikuls. 77_A75541
Glezna "Nemiers" 1969. g. Audekls, eļļa. 65x73 cm
€
138
Jānis Brekte (1920-1985)
Artikuls. 77_A75539
Glezna "Vecrīga" 1981. Papīrs, akvarelis. 63x26 cm
€
287
Eduards Gorskis (1901-1978)
Artikuls. 76_A75533
Peonijas 20. gs. 30. g.. Audekls, eļļa. 45x60 cm.
€
305
Rūdolfs Pīlādzis (1910-1969)
Artikuls. 76_A75526
Ainava 20. gs. otrā puse. Papīrs, tempera. 35x45 cm