Jānis Pauļuks (1906-1984)

Izcils gleznotājs, mākslinieks - leģenda.

Strādājis eļļas tehnikā. Daudz eksperimentējis glezniecības tehnoloģijas jomā - krāsu šļakstīja, pilināja, vērienīgi zieda ar špakteli.
Gleznojis ainavas, klusās dabas, figurālās kompozīcijas, marīnas, portretus un pašportetus. Darinājis arī abstrakcijas nenoliedzot reālās dabas formas. Gleznojis saules piepildītas ainavas sulīgos, mirdzošos krāsu toņos radot nemiera, nemitīgas kustības atmosfēru, vitalitāti un dzīvesprieku.
1930.–1940. gadu glezniecībai raksturīga klusināta toņu gamma, brūnganie un pelēcīgie pamattoņi. 1950. gadu darbos krāsas kļūst par galveno formas izteiksmes līdzekli. Glezniecības maniere - atraisītāka, krāsu palete - gaišāka. 1970.–1980. gados glezniecība kļūst atraisītāka un dinamiskāka, ar plašu paletes spektru, brīvu, virtuozu triepienu.

Jānis Pauļuks dzimis 1906.gada 2. septembrī Rīgā.

No 1924.gada līdz 1939.gadam strādājis (ar pārtraukumiem) par zīmētāju un kaligrāfu Zemes ierīcības departamenta mērniecības nodaļā.
1938.gadā Jānis Pauļuks iestājis Latvijas Mākslas akadēmijā (tika izslēgts 1941.gadā, atjaunojis mācības 1944.gadā, 1945.gadā izstājies). Pēc studijām akadēmijā pievērsies vienīgi glezniecībai.

Izstādēs piedalījies no 1945.gada (Rīgā). Personālizstādes Maskavā (1954), Jūrmalā 1964, kopā ar K.Cīruli), Rīgā (1958, 1981).
Piemiņas izstādes Rīgā (1986, 1991, 1992, 1996, 2001, 2002, 2003, 2004, 2005, 2006), Tartu (1987), Viļņā (1988), Jūrmalā (1989).

Jānis Pauļuks bijis LPSR Mākslinieku savienības biedrs no 1945, vairāk kārt izslēgts un atjaunots.

Apbalvots ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda Rakstu par izciliem nopelniem latviešu mākslas attīstīšanā un sakarā ar Latviešu mākslas un literatūras dekādi Maskavā (1956), PSRS Kultūras ministrijas nozīmi „Par radošiem sasniegumiem” (1956), LPSR ministru padomes un Latvijas republikāniskās Arodbiedrību Padomes Goda rakstu (1981). Piešķirts Mākslinieku savienības Diploms un medaļa par 1981.gada izcilāko jaunrades sasniegumu (1982).

Jānis Pauļuks miris 1984.gada 23.jūnijā Rīgā.


Izcilais Latvijas gleznotājs pazīstams ar savu emocionāli krāsaino, neatkārtojamo glezniecības manieri. Dzimis Rīgā, radošo darbību sācis kā kaligrāfs, strādājis Zemes ierīcības departamenta mērniecības nodaļā par kaligrāfu, izpildot valsts pasūtījumus. 1938. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmija, taču ticis no tās izslēgts. Vēlāk, 1944. gadā iestājies akadēmijā vēlreiz, tomēr šoreiz izstājies no tās pats, labprātīgi. 1945. gadā, J. Pauļuks ticis uzņemts Mākslinieku savienībā, taču sava neparastā rakstura dēļ ticis vairākkārt gan izslēgts,
gan atjaunots. Gleznojis tikai eļļas tehnikā, daudz eksperimentējis radot unikālu brīvu triepienu. J. Pauļuks bijis daudzpusīgs mākslinieks, strādājis dažādos žanros — ainava, klusā daba, figurālas
kompozīcijas, portreti, marīnas.