Jānis Kalmīte (1907-1996)
Gleznotājs, mākslai pievērsās vispirms Valmieras pilsētas skolā, mācoties pie gleznotāja Aleksandra Petrova. 1935.gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmijā Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu Āboliņa vešana. Strādāja par zīmēšanas skolotāju vairākās Rīgas ģimnāzijās un citās mācību iestādēs. Bija Mūksalas mākslinieku biedrības biedrs.
1944.gadā Jānis Kalmīte kopā ar sievu Alīdu un sešus mēnešus veco meitu Gunu devās bēgļu gaitās, nonākot Vācijas dienvidos franču okupācijas zonā. 1950.gadā Kalmīte ar ģimeni ieceļoja Amerikā un apmetās uz dzīvi Minesotas pavalstī.
Pēckara gados Kalmīte kļuva par labi pazīstamu trimdas latviešu mākslinieku. Viņš sarīkoja apmēram 100 personālizstādes latviešu trimdas centros ASV, kā arī Stokholmā, Zviedrijā (1967). 1966.gadā Jānis Kalmīte ieguvis Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda goda balvu. Latvijā līdz šim J.Kalmītes izstādes notikušas Valmierā (1987, 2007), Rīgā (2007).
Pēc mākslinieka nāves 40 viņa gleznas tika dāvinātas Valmieras novadpētniecības muzejam, 1998.gadā J.Kalmītes mirstīgās atliekas pārapbedītas Valmieras centra kapos. 2007.gadā ASV publicēta mākslinieka meitas, Dr. art. Leldes Alīdes Kalmītes sarakstītā monogrāfija Jānis Kalmīte.