Ārijs Skride (1906-1987)

Dzimis zemnieka ģimenē. Tā kā arī Ārija tēvs aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos, ģimene bija spiests atstāt dzimto pusi un apmesties Pleskavas guberņā. Bērnība paiet svešatnē un trūkumā, agrā darba skolā.

Mācības Ārijs Skride uzsācis Veļikije Luki reālskolā. Kad Ārijam ir 12 gadi nomirst tēvs. Ģimenei atgriežoties Latvijā 1919. gadā, māte palikusi Boķos viena ar četriem bērniem. Ārijs turpina mācības Cesvaines ģimnāzijā. 15 gadu vecumā nokārtojis iestājpārbaudījumus un uzņemts Mākslas akadēmijā. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas V. Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu (1932) ar diplomdarbu “Zvejnieku osta”.

1943. gadā ceļo uz Vāciju, lai gleznotu.

Jau studiju gados iezīmējas māksliniekam raksturīgu tēmu loks- Latvijas daba, pilsētas, zemnieku darba atainojums. Krāsu gamma var būt zaļgani pelēcīga, taču atsevišķi darbi ir spilgtā spektra gammā. Izstrādājis savdabīgu impresionistiskā reālisma glezniecības metodi, kurā liela nozīme atvēlēta īpatnajam, it kā uzirdinātajam triepienam. Viņš prata saskatīt un apgūt tā dēvētās Purvīša skolas racionālo kodolu- mācību patstāvīgi izprast dabu visās viņas norisēs un vienīgi viņā meklēt atbildes uz atrisināmajiem jaunrades satura un tehniskajiem jautājumiem un ieņemot savu patstāvīgu vietu starp māksliniekiem, kam bija lemts veidot tālāk latviešu reālistiskās glezniecības nacionālos vaibstus.

Viņš radījis arī vienu no ievērojamākajiem darbiem par sociālistiskajiem pārkārtojumiem laukos-„Labības nodošana valstij”(1948).Šis darbs laikam ir pats spilgtākais meistara daiļradē, kur uz pelēkzaļas ainavas fona meistarīgi iekomponēti un spilgti iegleznoti pajūgi ar graudu vezumiem un krāsaini ģērbtu ļaužu akcentu gleznas centrā. Tomēr redzam- meistars kā galveno saglabājis savu daiļrades kredo - ainavu.
Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras pedagogs (1942-64).
Izstādēs piedalās no 1928. gada.
Personālizstādes notikušas Rīgā (1966, 1981), Cēsīs, Jelgavā (1966), Madonā (1986).
Piemiņas izstāde Rīgā (1992) un 2006.gadā.
Mākslinieku apvienības “Sadarbs” biedrs (1928-39).
No 1944. gada Mākslinieku savienības biedrs.

Ārijs Skride ir viens no Latvijā pazīstamākajiem dabas ainavu-sajūtu gleznotājiem 20. gadsimtā. Vilhelma Purvīša skolnieks, jau agrā bērnībā gleznotāja iemīļotākā nodarbe bija zīmēšana - Ārija talantu pamanīja viņa Cesvaines ģimnāzijas zīmēšanas skolotājs Augusts Nore, ar kura atbalstu Ārijs 15 gadu vecumā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, sākotnēji kā brīvklausītājs.
Profesora Vilhelma Purvīša uzaicināts – Skride savu talantu veiksmīgi izkopa un attīstīja profesora vadītajā Dabas skatu glezniecības meistardarbnīcā. 1932.gadā ar diplomdarbu „Zvejniekosta” mākslinieks ieguva gleznotaja grādu.
Ā. Skride bija sajūtu mākslinieks, viņam ļoti patika gleznot dabu, izjūtot dziļu bijību un vēlmi attēlot smalkas novērotā un izjustā nianses. Mākslinieks pats izkopa savu impresionistiskā sireālisma glezniecības rokrakstu, kurā liela nozīme atvēlēta viegli uzirdinātajam triepienam. Glezniecības stilu ietekmēja arī valstī pastāvošā vara, tomēr gleznotājs vairāk fokusējās un gleznoja skaisto krāsainību dabā– laikā, kad no mākslas prasīja tiešu un konkrētu ideoliģijai pakļautu vēstījumu.