Harijs Hermanis Ēberšteins (1906-1964)
Gleznotājs un grafiķis Harijs Ēberšteins dzimis 1906.gada 3.aprīlī Liepājā.
Ēberšteins bija ievērojamā latviešu pedagoga Luda Bērziņa znots. Bērnību un zēna gadus pavadījis Krievijā, bet 1920.gadā atgriezās Latvijā. Ēberšteins absolvēja ģimnāziju un pēc tam studēja arhitektūru Latvijas Universitātē. 1932.gadā Briseles Karaliskās Mākslas akadēmijas figurālās glezniecības un ainavu glezniecības meistarklasēs ieguva zelta medaļu. Savukārt 1935.gadā Ēberšteinam tika atklāta pirmā lielākā personālizstāde Briselē.
1939. un 1943. gadā izveidotas personālizstādes arī Rīgā. Savukārt 1944.gadā Ēberšteins nokļuva Vācijā. 1947.gadā Ēberšteins piedalījās latviešu gleznotāju izstādē Badenbādenē Vācijā. Vēlāk, 1950.gadā ar ģimeni izceļoja uz Venecuēlu. Un jau 1952. gadā tika atklāta personālizstāde Karakasā. Arī turpmākajos gados H.Ēberšteina izstāžu darbība bija rosīga.
Ēberšteins bija iecienīts reprezentācijas portretu meistars. Mūža nogalē nodarbojās ar zinātnisku botānisko grāmatu ilustrēšanu. 1995.gadā Latvijas Mākslas akadēmijā norisinājās Ēberšteina piemiņas izstāde "Atgriešanās", galvenokārt ar Venecuēlas perioda darbiem. Liepājas muzejā ir septiņas Ēberšteina gleznas, dāvinājums no L.Bērziņa memoriālā privātā muzeja.
Miris 1964.gada 19.augustā Karakasā, Venecuēlā, apbedīts Karakasas Dienvidu kapos.