Jānis Roberts Tilbergs (1880-1972)

1888.-1892. gados Jānis Roberts Tillbergs mācījies P. Larionova privātajā krievu elementārskolā, 1892. – 1898. gados – Rīgas pilsētas reālskolas komercnodaļā. 1899./1900. mācību gadā viņš apmeklē Rīgas (Vācu) amatnieku biedrības amatniecības skolas vakara kursus. 1900. gadā, neiestājies Pēterburgas Mākslas akadēmijā, sāk apmeklēt akadēmiķa Ļ. Dmitrijeva – Kavkazska privātstudiju Pēterburgā. 1901. gadā J. R. Tillbergs iestājas Pēterburgas Mākslas akadēmijas Augstākajā mākslas skolā, savukārt 1904. gadā kļūst par Pēterburgas Mākslas akadēmijas D. Kardovska meistardarbnīcas audzēkni. 1905. gadā, kad akadēmija uz gadu tiek slēgta, mākslinieks apceļo Eiropu. 1905. gadā atgriezies Pēterburgā, viņš sāk apmeklēt Pedagoģiskos kursus pie Pēterburgas Mākslas akadēmijas, kurus pabeidz 1906. gadā. 1909. gadā Tillbergs pabeidz akadēmiju ar diplomdarbu “Bēres” (vēlāk 1910. gadā ieguva nosaukumu “Pieta”).

1904. gadā viņš piedalījies akadēmijas audzēkņu izstādē.
1904. gadā žurnālā “Austrums” tiek publicēts A. Niedras stāsts “Bads un mīlestība”, kuru papildina 10 Tillberga ilustrācijas.
1901. – 1902. gados mākslinieks piedalījies mākslinieku pulciņa “Rūķis” atjaunošanā.
1906. gadā sāk izdot žurnālu “Svari”, kur tiek publicēti arī Tillberga zīmējumi, karikatūras. No šī žurnāla laikiem viņš iemanto plašu popularitāti kā saržu autors, atveidojis arī izcilus kultūras darbiniekus (Aspaziju, R. Blaumani, R. Zariņu u.c.). Ilustrējis laikrakstu “Pēterburgas Vēstnesis”, karikatūras publicētas arī žurnālā “Austrums” un izdevumā “Serij volk”.

Studiju laikā vasarās Tillbergs glezno ainavas, portretus, arī klusās dabas.
Tāpat studiju gados apgūst arī monumentālās glezniecības tehnikas, fresku, kā arī dažādas grafikas tehnikas. 1908. gadā akadēmijas izstādē eksponē 20 ofortus un litogrāfijas. Blakus glezniecībai un grafikai mākslinieks atrod laiku arī tēlniecībai (1906. gadā veido mātes portretu).

1905. – 1915. gadu daiļradē raksturīga tendence ir akadēmisma un vecmeistaru tradīciju pastiprināšanās.
1910. gadā Tillbergs piedalās 1. latviešu mākslinieku izstādē.

1911. gadā mākslinieks atgriežas Rīgā un sāk strādāt Rīgas pilsētas mākslas skolā.
Tajā pašā gadā viņš piedalās Latviešu mākslas veicināšanas biedrības dibināšanā, 1914. gadā kļūst par valdes priekšsēdētāja vietnieku, bet 1915. gadā par priekšsēdētāju. Ar Pirmo pasaules karu biedrība savu darbību pārtrauc.

1911. – 1915. gados dzīvodams Rīgā, paralēli darbam un sabiedriskajām aktivitātēm, uzglezno vairāk kā 15 portretu, ainavas, sadzīves žanra darbus, ilustrē “Misiņbārdi” u.c. Šajā periodā visvairāk glezno portretus, par ko saņem sabiedrības atzinību, tie ir reprezentatīva rakstura portreti, vairāk sievietes. Veidojis portretus arī estampa tehnikā. 1909. – 1915. gados grafikai viņš pievēršas epizodiski, toties īpašu uzmanību velta grāmatu grafikai.

1915. – 1918. gados Tillbergs dienē 5. armijas Sarkanā Krusta Ārkārtējā pilnvarotā pārvaldē Daugavpilī, vēlāk Minskā, Vitebskā, no kurienes 1918. gadā dodas uz Petrogradu, kur veido T. Ševčenko pieminekli (bisti, kas veidota ģipsī, netiek atlieta bronzā un saglabājas tikai līdz 1926. gadam). Pēc tam viņš atgriežas Vitebskā strādāt par zīmēšanas skolotāju latviešu skolā. 1919. gadā mākslinieks vada tēlniecības darbnīcu Vitebskas mākslas skolā, kuru tur nodibina M. Šagāls.
1920. gada sākumā atgriežas Rīgā, un tajā pašā gadā kopā ar R. Zariņu noorganizē tā saukto Kasparsona izstādi laikā, kad presē u.c. aktīvi norisinās konflikts starp “akadēmistiem”, kuru vidū ir arī J. R. Tillbergs, un “ekspresionistiem”. 1920. gadā viņš iestājas Neatkarīgo mākslinieku vienībā.
1921. gada februārī mākslinieks sāk strādāt Latvijas Mākslas akadēmijā par Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāju, un viņam tiek piešķirts arī profesora grāds. Sākotnēji Tillbergs uzrauga portreta gleznošanas, akta zīmēšanas un gleznošanas klasi, bet meistardarbnīcas faktiski sāk darboties tikai 1923./24. mācību gadā.

1927. gadā mākslinieks apmeklējis Romu, Parīzi, Briseli, Minheni, Berlīni, 1929. gadā – Beļģiju un Franciju, savukārt 1930. gadā devies uz Franciju.

1932. gadā Tillbergs aiziet no darba Latvijas Mākslas akadēmijā un tā paša gada rudenī atver privātstudiju, kas darbojas līdz 1940. gadam.

1920. – 30. gados J. R. Tillbergs strādā gan ainavas, klusās dabas un akta žanrā, gan figurālajā un portreta glezniecībā. Biežāk un sistemātiskāk pievēršas ainavai.
1930. – 40. gadu sākumā tapušas vairākas Rīgas panorāmas.
Dodoties ceļojumos top ceļojumu skices eļļā. Nelielas etīdes darinājis arī Latvijā un tās ir labākais mākslinieka sniegums ainavas žanrā.
Vairākkārt viņš pievēršas reliģiskajai tematikai, veidojis altārgleznas Siguldas (1930), Rīgas Sv. Pāvila (1937) un Kabiles (1938) baznīcām.
Tāpat pievērsies monumentālajai glezniecībai.
Visvairāk un visauglīgāk J. R. Tillbergs tomēr strādā portreta žanrā.
Blakus glezniecībai visplašāk darbojies grafikā – darinājis plakātus, zīmējis karikatūras, žurnālu un grāmatu ilustrācijas, periodiski pievērsies stājgrafikai. Mazliet darbojies arī lietišķajā grafikā (pēc viņa zīmējuma 1922. gadā Šveicē kala 10, 20 un 50 santīmu monētas).
Nozīmīgs viņa devums ir grāmatu ilustrācijas.
1920. – 30. gados grafikā mākslinieks visvairāk zīmē ar ogli, itāļu zīmuli, lietodams kā papildmateriālu pasteli, akvareli, krāsu zīmuļus. Daļa karikatūru radīta tušas tehnikā.
1920. gadu pirmajā pusē Tillbergs īslaicīgi darbojas arī tēlniecībā, piedalās 1924. gada Brīvības pieminekļa konkursā.
1920. – 30. gados viņš saņem vairākas Kultūras fonda prēmijas. 1934. gadā par godu 30 darba gadu jubilejai sarīko pirmo personālizstādi. Savukārt 1927. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.
1940. – 41. gados viņš bijis Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātes Tēlotājas mākslas darbnīcas vadītājs, profesors.
1941. gadā Tillbergs atjauno savu privātstudiju (tā darbojas līdz 1944.g.).
Kara gados mākslinieks pievērsies arī vēsturiskajam žanram.

1944. gadā viņš kopā ar sievu dodas uz Vāciju meklēt dēlu, ko atrod Drēzdenē. Sākoties kaujām, viņi tiek nosūtīti uz Čehoslovākiju, kur J. R. Tillbergs līdz 1945. gadam strādā par retušētāju pie kāda privātfotogrāfa. 1946. gadā atgriežas Latvijā, un tajā pašā gadā iestājas Mākslinieku savienībā.