Vilhelms Georgs Timms (1820-1895)
Georgs Vilhelms Fridrihs Timms dzimis netālu no Rīgas,
Zorgenfreijā, Rīgas birģermeistara ģimenē. Izglītību ieguvis
Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas profesora, batālista
A. Zauerveida darbnīcā (1834-1839). Mācības pabeidzis ar
1. pakāpes sudraba medaļu par 1812. gada karam veltītu vēsturiska
žanra gleznu. No 1839. līdz 1844. gadam bijis grāmatu,
žurnālu un citu izdevumu ilustrators. 1844. gadā strādājis slavenā
gleznotāja O. Vernē darbnīcā Parīzē. Braucienā pa Alžīriju
radījis daudz zīmējumu un akvareļu ar vietējo tematiku.
1847. gadā apprecējies ar rīdzinieci Emīliju Pfābu un devies
uz Parīzi. Sadarbojies ar žurnālu „Illustration”. 1848. gadā atgriezies
Pēterburgā, tad devies uz Kaukāzu, lai zīmējumos un
akvareļos parādītu Kaukāza kara notikumus. 1850. gadā saņēmis
atļauju izdot žurnālu „Русский художественний листок”,
kurā tika atspoguļoti visi svarīgākie notikumi Krievijā. Pats
žurnālu ilustrējis. 1855. gadā Krimā strādājis ar krievu-turku
kara materiāliem. 1866. gadā piedalījies Pasaules izstādē Parīzē.
1867. gadā aizbraucis uz Berlīni, kur palicis uz pastāvīgu
dzīvi, ceļojis pa Eiropas valstīm. 1876. gadā stājies mākslinieka
amatā Berlīnes Karaliskajā porcelāna fabrikā, gatavojis skices
majolikas apgleznojumiem, veicis izmēģinājumus fajansa un
emaljas krāsu atjaunošanai.
Miris 1895. gadā Berlīnē, urna ar pīšļiem atvesta uz Rīgu un
apglabāta vācu kapsētā. Sieva un brāļadēls E. N. Pfābs viņa
radošo mantojumu nodevuši tikko uzceltajam Rīgas pilsētas
mākslas muzejam. 1907. gadā Rīgas pilsētas dome, pamatojoties
uz 20 000 rubļu lielo mantojuma kapitālu, apstiprināja
Timma stipendiju „Spējīgākajam jaunajam māksliniekam”.
V. Timma vārds ir plaši pazīstams ne tikai Latvijā.