Aleksejs Jupatovs (1911-1975)

Dzimis Rīgā, absolvējis Latvijas Mākslas Akadēmiju. Pirmoreiz viņš piedalījās krievu mākslinieku izstādē, kuru 1930. gadā organizēja Krievu Kultūras Dienu rīkošanas Komiteja. Mākslinieka daiļradei piemīt daudzplānu raksturs. Grafikas mākslas pārstāvju vidū viņš ir viens no visspilgtākajiem un savdabīgākajiem. Viņš pats par sevi teic, ka viņu interesē grāmatzīmju kompozicionālie uzdevumi, ikonu kompozīcija, Bībeles tēmas, pilsētu nomaļu motīvi», - tā rakstīja par mākslinieku laikraksts «Segodņa večerom» (1936. gada 21. martā), sakarā ar Alekseja Jupatova mākslas darbu izstādi. Eksponēto mākslas darbu vidū vislielāko publikas ievērību izpelnījās šādi darbi: „Venēcietis” («Венецианец») un „Nāve” («Смерть»). Ar interesi publika uztvēra arī grafisko darbu ciklu „Iztēles portreti” («Воображаемые портреты») un „Izdomātajā Sanktpēterburgā” («В воображаемом Санкт-Петербурге»), kuros A. Jupatovs centās attēlot savā iztēlē radīto sen aizmirsto pagātni.

Aleksejs Jupatovs kļuva plaši pazīstams kā grāmatu ilustrētājs un grāmatzīmju autors. 1937. gadā viņš 10 eksemplāru metienā izdeva grāmatu „Krievu grafika un grāmata” («Русская графика и книга»), kas saturēja viņa veidotās grāmatzīmes, kā arī N. Puzirevska kokgriezumu attēlus. Tanī pat gadā Krievu Kultūrvēstures muzejam Prāgā tika izdotas „Alekseja Jupatova grāmatzīmes”(«Книжные знаки Алексея Юпатова»). (Minētais muzejs tika izveidots Krievu Brīvajā Universitātē 1933. gadā un bija vienīgais šāda veida muzejs Krievu Aizrobežā. Tajā tika eksponēti emigrācijā nonākušo krievu mākslinieku mākslas darbi). Aleksejs Jupatovs aktīvi piedalījās albuma „Krievu māksla aiz robežas” («Русское искусство за рубежом») veidošanā, kas nāca klajā Prāgā 1938. gadā.