Salvadors Dalī (1904-1989)
Salvadors Domingo Felipe Hasinto Dalī i Domenečs (spāņu: Salvador Domingo Felipe Jacinto Dalí i Domènech, dzimis 1904. gada 11. maijā, miris 1989. gada 23. janvārī) bija spāņu sirreālisma gleznotājs no Figeresas Katalonijā.
Dalī bija prasmīgs zīmētājs. Viņa gleznošanas prasme bieži tiek salīdzināta ar renesanses laika labākajiem māksliniekiem. Par Dalī slavenāko darbu tiek uzskatīta 1931. gadā tapusī glezna "Mīkstie pulksteņi". Bez glezniecības Dalī nodarbojās arī ar filmu veidošanu, fotografēšanu un tēlniecību.
Dalī bija zināms ar savu dīvaino un pārspīlēto uzvedību, kas dažkārt dzīves laikā aizēnoja paša radošo darbību, kaitinot viņa mākslas darbu cienītājus un kritiķus.
Salvadors Dalī piedzima 1904. gada 11. maijā plkst. 22.45 (pēc Latvijas laika) Figeresā, Spānijā. Viņa tēvs, arī Salvadors Dalī, bija notārs un advokāts, bet māte Felipa Domeneha Feresa — uzticīga sieva un katoliete, kura vēlējās, lai dēls kļūtu par slavenu mākslinieku, tādējādi piesaistīja viņu zīmēšanai. Ģimenē bija arī par Dalī trīs gadus jaunāka māsa Anna Marija.
Salvadoram Dalī jau skolas laikā notika vairākas izstādes gan dzimtajā Figeresā, gan Barselonā. Ar moderno mākslu Dalī iepazinās tikai 1916. gada vasarā, kad kopā ar vietējo mākslinieku Ramonu Pišotu devās uz Kadakesu.[4]
Nākamgad Dalī tēvs organizēja dēla ogļu zīmējumu izstādi viņu ģimenes mājoklī, bet 1919. gadā notika arī pirmā publiskā izstāde Figeresas pilsētas teātrī. 1921. gadā, kad Dalī bija 16 gadu, no krūts vēža nomira viņa māte. Neilgi pēc tam tēvs apprecējās otrreiz, šoreiz ar mirušās sievas māsu. Šo laulību Dalī uztvēra pozitīvi, galvenokārt savu labvēlīgo attiecību dēļ ar pamāti (bijušo tanti) vēl pirms laulībām.
1922. gadā, tēva mudināts, Salvadors Dalī devās uz Madridi apgūt tēlnieka profesiju Sanfernando mākslas akadēmijā. Studiju gados Dalī iepazinās ar Luiju Bunjuelu un Federiko Garsiju Lorku. Savos studiju laikā radītajos zīmējumos Dalī brīvi eksperimentēja ar kubismu un dadaismu, gūstot lielu ievērību, pārsvarā no saviem studiju biedriem. 1926. gadā Dalī tika izslēgts no akadēmijas pēc tam, kad viņš uzstāja, ka neviens pasniedzējs nebūs pietiekoši kompetents, lai pieņemtu viņa gala eksāmenu.
Tajā pašā gadā Dalī pirmoreiz ieradās Parīzē, kur tikās ar Pablo Pikaso. Pikaso par jauno gleznotāju bija dzirdējis pirms abu satikšanās no kataloniešu gleznotāja Huana Miro, kas Dalī mākslinieka talantu vērtēja ļoti atzinīgi. Pirms Dalī attīstīja savu individuālo stilu, viņa gleznojumi pārsvarā balstījās uz Pikaso un Miro stila atdarinājumiem. Dalī agrīnos panākumus var skaidrot ar viņa izpratni par jebkuriem pasaulē esošajiem mākslas stiliem: sākot no akadēmiskās klasiskās mākslas līdz pat avangardam. Turklāt šos dažādos stilus Dalī mēdza arī apvienot savos mākslas darbos, dažkārt pat vienā gleznā.
Vēlākajā karjerā Dalī vairs gleznošanai nepievērsa tik lielu uzmanību, bet sāka eksperimentēt ar dažādiem citiem savdabīgiem un jauniem mākslas paņēmieniem. Piemēram, Dalī bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kas savos mākslas darbos iekļāva hologrāfijas tehniku. Daudzi Dalī darbi sastāvēja no optiskajām ilūzijām. Vēlākajos gados vairāki jaunie mākslinieki, tai skaitā Endijs Vorhols, uzskatīja Dalī par vienu no svarīgākajiem ietekmes avotiem popārta radīšanā.[14] 1969. gadā Dalī izveidoja Chupa Chups logotipa dizainu.
1960. gadā Dalī sāka darbu pie Dalī teātra-muzeja atjaunošanas savā dzimtajā pilsētā Figeresā. Tas bija lielākais projekts, kam viņš veltīja lielāko daļu sava laika, līdz 1974. gadam. Viņš turpināja muzeju papildināt arī 1980. gados.
1970.gadu beigās Dalī veselība strauji pasliktinājās. 1982. gadā nomira viņa sieva Gala, pēc viņas nāves Dalī pārcēlās uz Galas bijušo dzīvesvietu Pubolā. Pats Dalī nomira 1989. gada 23. janvārī no sirds mazspējas, fonā skanot viņa mīļākajam mūzikas ierakstam — Riharda Vāgnera operai "Tristans un Izolde". Dalī apglabāja Dalī teātra-muzeja kriptā, kas atradās piecus kvartālus no vietas, kur viņš piedzima.
Gleznas
"Pirmā pavasara diena" (1929)
"Dižais masturbators" (1929)
"Mīkstie pulksteņi" (1931)
"Instalācija Mejas Vestas seja, izmantojama kā dzīvoklis" (1935)
"Mīksta konstrukcija ar vārītām pupām: Pilsoņu kara priekšnojautas" (1936)
"Degošā žirafe" (1937)
"Gulbji atspoguļo ziloņus" (1937)
"Narcisa metamorfoze" (1937)
"Balerīna nāves galvā" (1939)
"Sv. Antuāna kārdināšana" (1946)
"Ziloņi" (1948)
"Sfēru Galateja" (1952)
"Jaunava soda sevi ar savu šķīstību" (1954)
"Kristus krustā" (1954)
Filmas
"Andalūzijas suns" (1929)
"Zelta laikmets" (1930)