Uga Skulme (1895-1963)

Dzimis 1895.gada 20.maijā Jēkabpilī, miris 1963.gada 6.novembrī Maskavā. Gleznotājs, darbojies grafikā, mākslas zinātnē un kritikā. Apmeklējis J. Madernieka mākslas studiju Rīgā, mācījies Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (1913 - 1914), Pēterburgas Mākslas akadēmijas arhitektūras (1914 - 1916) un glezniecibas nodaļā pie K. Petrova - Vodkina (1918). "Rīgas mākslinieku grupas" biedrs (1921-1939), aktīvs modernisma centienu popularizētājs. Glezniecībā un grafikā 1920.gadu sākumā ietekmējies no kubisma, P.Pikaso neoklasicisma, pēc tam pievērsies reālistiskam izteiksmes veidam, 1930. - 40.gados īpaši kāpinot glezniecisko ekspresiju. Gleznojis klusās dabas, portretus, ainavas, figurālas kompozīcijas, strādājis eļļas, pasteļa, akvareļa tehnikās. Vadījis Rīgas Tautas augstskolas Zīmēšanas studiju (1924 - 1927), privātu mākslas studiju (1923 - 1927). Ilggadējs žurnāla "Daugava", "Latviešu konversācijas vārdnīcas" līdzstrādnieks (1928 - 1940), sarakstījis monogrāfijas par J. Rozentālu (Skulme U.,Lapiņš A. Janis Rozentāls. R., 1954), akvareļglezniecību (Skulme U. Akvarelis. R., 1957). Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1941, 1945 - 1963), profesors.

Uga Skulme (1895. gada 20. maijs — 1963. gada 6. novembris) bija latviešu gleznotājs un mākslas zinātnieks. Viņš ir dzimis Jēkabpilī, Latvijā. Studējis tieslietas, vēlāk arhitektūru un glezniecību Pēterburgas universitātē. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Viens no Skulmju dinastijas māksliniekiem.

Uga Skulme ir dzimis 1895. gada 20. maijā Jēkabpilī, toreiz Jēkabmiestā, kaļķu deģa Jēkaba un Jūlijas (dzimušas Ružes) Skulmju desmit bērnu ģimenē, no kuriem lieli izauguši tikai pieci- trīs brāļi (Kārlis (aktiera Valentīna Skulmes tēvs), Oto un Uga) un divas māsas (Elza Kristīne un Regīna). Mācījies Ķestera skolā no 1901. līdz 1903. gadam, tad turpinājis mācības Jēkabpils tirdzniecības skolā no 1903. līdz 1909. gadam, vēlāk Dubultu ģimnāzijā no 1909. līdz 1912. gadam, beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā 1913. gadā. Tajā pašā 1913. gadā apguvis arī glezniecības iemaņas Jūlija Madernieka studijā. Pēterpils Universitātē studējis jurisprudenci, bet Latvijas Mākslas Akadēmijā - arhitektūru. Uga Skulme mākslinieka izglītību ieguvis Pēterpils Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā. Izstādē pirmo reizi piedalījies 1914. gadā. No 1916. gada tiek iesaukts kara dienestā, kur ir mācījies inženieru karaskolā, kur ir ieguvis sapiera kvalifikāciju. Dienējis Aizkaukāza frontē. Pēc demobolizācijas 1918. gadā atgriezies Pēterburgā, kur turpinājis studijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā Petrova- Vodkina studijā. Pēc studijām devies uz Serdobskas pilsētu Saratovas guberņā, kur Mākslas nodaļas vadītājs, skolotājs mākslas skolā, kā arī ir piedalījies pilsētas mākslas muzeja izveidē. 1920. gadā atgriezies Latvijā un iekļāvies Rīgas mākslinieku grupā. 1922. gadā ieguvis Kultūras fonda stipendiju. (Vēlāk arī 1930. gadā). No 1923. līdz 1927. gadam vadījis savu bezmaksas mākslas studiju. Bijis Rīgas Tautas augstskolas Zīmēšanas un gleznošanas studijas vadītājs (1924-1927).
Bieži publicējies par mākslu preses izdevumos, it īpaši tādos izdevumos kā "Sociāldemokrāts", "Latvijas Kareivis" un "Senatne un māksla". Ir vairāku grāmatu autors, strādājis pie enciklopēdiska rakstura izdevumiem, tulkojis. 1941. gadā darinājis Jesena porcelāna fabrikai skices trauku dekorēšanai. 1945. gadā strādājis par LPSR Mākslas muzeja bibliotekāru un ir bijis grafikas kabineta vadītājs. Uga Skulme bija ilggadējs pedagogs savā studijā, ģimnāzijās, pamatskolā, no 1941. gada Mākslas akadēmijā, kur no 1945. līdz 1950. gadam bijis Zīmēšanas katedras vadītājs, no 1947. gada profesors. Mākslinieku savienības biedrs no 1945. gada.
Latvijas okupācijas laikā ticis pakļauts ideoloģiskām vajāšanām, tāpēc pieredzējis izstāžu ierobežojumus. Mākslinieka veselības stāvokli jūtami ietekmēja represijas. Precējies ar ārsti, medicīnas zinātņu doktori Kseniju Skulmi (1893 - 1967). Dēls gleznotājs Jurģis Skulme (1928 - 2015). Otrs dēls, tēlnieks Uga Drava ( 1954) ar skolotāju Ilgu Dravu (1922-2002) dzīvo Kanādā.
Uga Skulme mira 1963. gada 6. novembrī Maskavā.
Daudzpusīgs mākslinieks, kas strādājis dažādos žanros un tehnikās. Mākslinieku interesējuši un aizrāvuši agrīnā darbības posmā modernie mākslas strāvojumi, īpaši franču modernisma- sintētiskā kubisma un pūrisma estētisms. 1920. gadu vidū atgriezies pie neoklasicisma jeb jaunreālisma, modelējot glezniecisko apjomu plastiku. Vēlākos gados kļuvis faktūraināks, krāsaināks, reālistiskajā glezniecībā pastiprināti pievērsies krāszieda izkopšanā. Grūti izcelt kādu vienu vadošu žanru meistara daiļradē, Uga Skulme gleznojis klusās dabas, ainavas, figūru kompozīcijas, portretus. Gleznojis eļļas, akvareļa un pasteļa tehnikās. Strādājis grafikā- litogrāfijā, kokgriezumā, veidojis kolorētus zīmējumus. Rīgas mākslinieku grupas biedrs, ar kuriem kopā un viens pats piedalījies daudzās izstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs. Mākslinieks ir bijis teātra izrāžu dekorators, grāmatu ilustrators.
No 1914. gada piedalījies dažādās izstādēs, pēc mākslinieka nāves notikušas daudzas piemiņas izstādes sekojošās Latvijas vietās: dzimtajā Jēkabpilī 1967., 1976., 1981.-1986.un 1987.gadā; Bauskā 1967. gadā; Ļaudonā 1968. gadā; Ventspilī, Saldū un Kuldīgā- 1971. gadā; Madonā 1971. un 1996. gadā; Koknesē un Limbažos 1976. gadā; Dolē 1986. gadā; Tukumā 1986.-1987. un 1996. gadā; Smiltenē 1987. gadā.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Uga_Skulme