Dace Lapiņa (1954)

Dace Lapiņa (1954) dzimusi Rīgā, profesionālo izglītību ieguvusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1966–1973) un Latvijas Mākslas akadēmijā (1974–1980), absolvējot Induļa Zariņa monumentālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Izlaidums". Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1983. gada. Izstādēs piedalās no 1979. gada. Aktīvi darbojusies Jauno mākslinieku apvienībā un Mākslas dienu pasākumu organizēšanā. Gleznotājas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Klusā daba ir žanrs, kurā māksliniece jūtas vislabāk, katru darbu veidojot kā „mazu telpas kvadrātiņu, kurā cilvēkam būtu labi, kurā ikdienišķi priekšmeti rada skaistumu un harmoniju". Mierīgā dzīve, kā klusās dabas žanru nodēvēja 17. gadsimta Francijā, ir Daces Lapiņas darbus raksturojošs apzīmējums, kas attiecināms arī uz portretiem un figurālām kompozīcijām. Māksliniece konsekventi strādā klusās dabas žanrā, risinot priekšmetu attiecības telpā un gaismā, piešķirot lietu pasaulei garīgumu. Attēlojamos priekšmetus autore izvēlas pārdomāti, balstoties uz formas un krāsas estētikas principiem. Gleznotāja tiecas panākt harmoniju gan kompozīcijā, gan klusināti samtainajā gaišajā kolorītā.

Dace Lapiņa glezno bez steigas, kā vērotāja, izceļot sev nozīmīgo. Vienlaikus viņa atzīst, ka gleznojot pavadītais laiks ir arī privilēģija – radīt un būt sevis izveidotā tēlu un lietu vidē, ideālo formu un harmonijas meklējumos. Portretētie cilvēki un priekšmeti audeklos izvietoti tā, lai tie nesaskartos un nepārklātos. Gleznās valdošais klusums sagaida, ka vēlēsimies izzināt ko vairāk nekā redzams – pats attēlojuma fakts piešķir nozīmi attēlotajam. Daces Lapiņas gleznas – vai tā būtu klusā daba vai portrets – uzrunā skatītājus ar savu sakārtotību un mieru, kas vislabāk atklājas personīgā sarunā ar mākslinieces darbiem.