Arvīds Egle (1905-1977)

Arvīda Egles glezniecība ir ar bagātīgi niansētu kolorītu. 1930.gados Egle glezno Latgales sādžas, tirgus ainavas, Rēzeknes skatus, figurālās kompozīcijas. Pēckara gados mākslinieks pievērsies industriālām ainavām. Daudz gleznojis kara sapostīto Daugavmalas atjaunošanu. Gleznojis arī ainavas un portretus.

Arvīds Egle ir dzimis 1905.gada 3.aprīlī Jelgavas apriņķa Sesavas pagasta Lielsesavā.

Mācījies Rēzeknes vidusskolā, kur zīmēšanas skolotājs bija Francisks Varslavāns un Alberts Filka. 1926.gadā Arvīds Egle iepazīstas ar Vilhelmu Purvīti, kurš arī iedrošināja Arvīdu Egli iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā.

1932.gadā Arvīds Egle beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas V.Purvīša vadīto Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Latgales mazpilsēta”.

Strādājis par zīmēšanas skolotāju Rēzeknes 1.un 2.pamatskolā (1934-1941), par zīmēšanas un mākslas vēstures pedagogu Rēzeknes skolotāju institūtā (1941 – 1944). Bijis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras pedagogs (1945-1950), Zīmēšanas katedras vadītāja vietas izpildītājs (1950-1952), Zīmēšanas katedras vadītājs (1952-1966), docents (1952), profesors (1966).

Viens no Rēzeknes mākslinieku kopas organizētājiem (1934-1944).
Arvīds Egle bijis LPSR Mākslinieku savienības biedrs no 1945.gada; bijis Gleznotāju sekcijas biroja loceklis, Mākslinieku savienības valdes loceklis (1958-1960).

No 1958. gada līdz 1977.gadam Arvīds Egle vasaras pavadījis Salacgrīvā, vadot Mākslas akadēmijas studentu prakses.

Izstādēs piedalījies no 1933.gada. Personālizstādes Rēzeknē (1932, 1976). Piemiņas izstādes Rēzeknē (1977), Daugavpilī (1978), Rīgā (1980, 1985).

Mākslinieks ieguvis 2.vietu Romas fonda stipendijas konkursā (1935). 1965.gadā apbalvots ar LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.

Arvīds Egle miris 1977.gada 20. novembrī Rīgā