Sergejs Vinogradovs (1869-1938)
Sergejs Vinogradovs (1869–1938) - Pēterburgas Mākslas akadēmijas īstenais loceklis, no 1924. gada līdz mūža beigām dzīvoja un strādāja Rīgā.
Sergejs Vinogradovs dzimis Kalugas guberņā pareizticīgā mācītaja ģimenē. 1891. gadā Sergejs absolvēja Maskavas Glezniecības, Tēlniecības un Arhitektūras skolu un sāka piedalīties «peredvižņiku» izstādēs. 1894.-1898. gados viņa gleznas parādījās „Periodiskajās izstādēs” («Периодические выставки») Maskavā un citās liela mēroga izstādēs. 1903. gadā Sergejs Vinogradovs iniciēja „Krievu mākslinieku savienības” («Союз русских художников») dibināšanu un kļuva par šīs savienības priekšsēdētāju. 1906. gadā mākslinieks piedalījās Djagiļeva izstādēs (Parīzē, Berlinē). Starptautiskajā izstādē Minhenē viņš tika godalgots ar zelta medaļu par gleznu „Vasara” («Лето»). Sergejs Vinogradovs piedalījās starptautiskajās izstādēs Venēcijā (1910.g.), Prāgā (1914.g.). 1912. gadā Sergejam Vinogradovam tika piešķirts akadēmiķa nosaukums, bet 1916. gadā mākslinieks kļuva par Mākslas Akadēmijas īsteno locekli (sk. „Perezvoni”, 1925., № 7,8, 200.-201. lpp.). 1923. gadā Sergejs Vinogradovs kopā ar pazīstamu krievu mākslinieku grupu izbrauca no Padomju Krievijas un devās uz ASV, lai tur organizētu krievu glezniecības izstādi. Jau sen doma par šādas izstādes rīkošanu aizrāva Maskavas mākslinieku prātus. Traucēja vienīgi materiālās grūtības, tomēr palīgā nāca preses izdevuma „Russkoje slovo” («Русское слово») bijušais izdevējs I. Sitins.
Sergejs Vinogradovs bija pazīstams arī kā portretists. Mākslinieka gleznas iegādājās Eiropas vadošie muzeji. S. Vinogradova mākslas darbi ir Tretjakova galerijas (Maskava) un Krievu muzeja (Sanktpēterburga) ekspozīcijās. Tikai nedaudzi S. Vinogradova mākslas darbi palika Latvijā.
Sergejs Vinogradovs daudz laika un spēka veltīja jauno mākslinieku skološanai. Viņam bija sava studija, kurā bija mācījušies daudzi glezniecības meistari, kas vēlāk kļuva slaveni. 1933. gadā Rīgā sekmīgi notika viņa mācekļu darbu izstāde, kuru skaits tolaik sasniedza 14. Visaugstāk mākslas cienītāji novērtēja gleznotāju А.Kopeloviča, N. Kazacka, M. Krūmiņa, J. Ņesterovas, A. Spredovas, M. Beateres, L. Aļeksejevas un T. Kosinskas mākslas darbus. Atsauksmē par izstādi, kas tika publicēta laikrakstā «Segodņa», tika atzīmēts, ka «Sergejs Vinogradovs savā skolā augsti vērtē prasmi lūkoties un redzēt gaismu un krāsu. Saviem mācekļiem viņš attīsta redzes uztveri, ieaudzina tiem dzīvu un saviļņojuma pilnu gaisīguma izjūtu» (sk. „Segodņa”, 1933.g. 5. februārī).