Staņislavs Julianovičs Žukovskis (1875-1944)
Viens no nozīmīgākajiem ainavu māksliniekiem 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta pirmajā trešdaļā. Sākotnēji savās gleznās sekoja Īzaka Levitāna mākslai un reālisma tradīcijām, kas ir tuvas Peredvižņiku māksliniekiem. 1910.-ajos gados izstrādāja savu stilu, kas lielā mērā balstījās uz impresionistu pieredzes rūpīgu izpēti. Mācījies skolā Belostokā, kur apguvis pirmās zīmēšanas iemaņas pie S. Južaņina. 1892. gadā iestājās Maskavas Glezniecības, Tēlniecības un Arhitektūras skolā kā brīvklausītājs, studēja pie V. D. Poļenova, I. I. Levitāna, S. A. Korovina, N. A. Kasatkina un L. O. Pasternaka. 1896. un 1897. gadā apbalvots ar divām mazajām sudraba medaļām, 1901. gadā saņēmis lielo sudraba medaļu un mākslinieka titulu. Kopš 1895. gada regulāri piedalījās Maskavas Mākslas Cienītāju savienības izstādēs, kā arī
Peredvižņiku izstādēs, kopš 1903. gada – Peredvižņiku jeb Ceļojošo mākslas izstāžu biedrības loceklis. 1902. – 1903. gadā izstādījis savus darbus “Mir iskusstva” biedrības izstādēs. 1903. gadā pievienojās Krievu mākslinieku savienībai. Mākslinieka ainavas uzreiz atnesa viņam slavu, tās bija populāras un kolekcionāru pieprasītas. Mākslinieka gleznu pirmo pircēju vidū bija P. M. Tretjakovs un N. P. Rjabuškins
1907. gadā godalgots ar akadēmiķa titulu. 1909.gadā par gleznu “Dambis” saņēmis A. I. Kuindži otro prēmiju. 1909. un 1913. gadā apbalvots ar medaļām Starptautiskajā mākslas izstādē Minhenē. 1923. gadā emigrēja uz Poliju, dzīvoja Varšavā un Krakovā. No 1925. līdz 1939. gadam piedalījās Varšavas Mākslas veicināšanas biedrības izstādēs, 1923. gadā saņēmis zelta medaļu.
Mākslinieka personālizstādes 1920. un 1921. gadā – Krievijā, 1925. gadā – Parīzes galerijā “Charpentier”, 1929., 1931., 1934., 1935., 1937. un 1939. gadā — Varšavā, 1929. gadā — Krakovā. Staņislava Žukovska darbu retrospektīvās izstādes notika 1971. gadā Maskavā, 1973. gadā Ļeņingradā, 1973.-1974. un 1995. gadā Minskā, 1989. gadā Kijevā. Staņislava Žukovska mākslas darbi atrodas daudzās privātajās un muzeju kolekcijās, tajā skaitā Valsts Tretjakova galerijā, Valsts Krievu muzejā, Kijevas krievu mākslas muzejā, Baltkrievijas Nacionālajā
mākslas muzejā Minskā, Varšavas Nacionālajā muzejā, Krakovas Nacionālajā galerijā u.c.