Jānis Mitrēvics (1957)

Jānis Mitrēvics (dz. 1957. 16. VII Rīgā). Beidzis J.Rozentāla Rīga mākslas vidusskolu (1975), 3. Profesionāli tehniskajā skolā ieguvis kinomehāniķa specialitāti (1975-76), beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās mākslas meistardarbnīcu (1982).

Mākslinieks Jānis Mitrēvics pieder pie t.s. „maigo svārstību” paaudzes, kuras popularitāte saistīta arī ar Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes un Aijas Zariņas vārdiem. Absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1975) un Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu (1982), viņš sākumā sevi piesaka ar kolorītā tumšu, smagnēju un kompozīcijā konstruktīvi vienkāršotu glezniecību, kas turpmāk attīstās sakāpinātas ekspresijas virzienā. 20.gs. 80.gadu nogalē tā realizējas virknē grandioza izmēra audeklu, kuru tēlainība pakļauta vairāk intuitīvam triepiena žestam, uzrunājot ar agresīvāku enerģiju un emocionālo spriedzi.


Kopš 1990.gadu sākuma Jānis Mitrēvics konsekventi gājis laikmetīgas estētikas virzienā, paralēli glezniecībai apgūstot arī citus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Glezniecības tehnikas specifikā balstīto domāšanu nomaina ar materiālu nesaistītas konceptuālas refleksijas, un klasisko vērtību sistēmu turpmāk aizstāj postmodernas spēles, piemēram, ar citātiem vai provocējošām interpretācijām – kā skandalozu slavu iemantojušajā izstādē-instalācijā „Jānis Mitrēvics izstāda Vilhelmu Purvīti... Ivars Runkovskis” Valsts Mākslas muzeja Baltajā zālē 1994.gadā.


Mākslinieka daiļradi noslēdzošais periods sakrīt ar gadu tūkstošu miju un iegūst „jaunās realitātes” nosaukumu. Šī „jaunā realitāte” interpretē laikmetīgo caur pagātnes prizmu, šoreiz izmantojot modernos tehnoloģiskos sasniegumus – digitālu fotogrāfiju apstrādi un druku. To savaldzināts 2002.gadā Jānis Mitrēvics mākslu pamet.