Felicita Pauļuka (1925-2014)
Felicita Pauļuka no 1932. līdz 1939. gadam mācījās Rīgas Valsts ģimnāzijā. Pēc tam 1939. gadā mācījās Rīgas Viļa Olava komercskolā. 1940. gadā Pauļuka iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. No 1941. līdz 1944. gadam (Otrā pasaules kara laikā) pārtrauca mācības. Jau pēc kara tomēr pabeidza studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, kur viņas pedagogi bija Ģederts Eliass un Leo Svemps.
1943. gadā apprecējās ar gleznotāju Jāni Pauļuku. Felicita Pauļuka bija centrālais tēls vairākos nozīmīgos Jāņa Pauļuka darbos. Laulība ilga līdz 1950. gadu sākumam.1944. gadā Pauļuka ilustrēja latviešu dzejas un prozas antoloģiju „Dziesma par Lielo Tēvijas karu”. No 1944. līdz 1947. gadam strādāja laikrakstā "Cīņa" par ilustratori un karikatūristi. 1949. gadā ar izcilību absolvēja LMA Ģederta Eliasa vadīto stājglezniecības meistardarbnīcu ar portretu grupu „Vecāķu zvejnieki”. 1950. un 60. gados ceļoja pa PSRS, ceļojumos radot ogles un sangīnas zīmējuma tehnikā veidoto portretu sērijas, piem., “Latviešu zvejnieki”, “Gruzīnu zemnieki”, “Donbasa ogļrači”, “Sārēmā salas zvejnieki". 1956. gadā iestājās LPSR Mākslinieku savienībā.
Kopš 1960. gadiem pievērsās pasteļa tehnikai, ko turpināja izkopt visu mūžu. Kopš 1960. gadiem strādāja pie daudzu Latvijas kultūras darbinieku portretiem, gleznojot, piemēram, Lilitu Bērziņu, Ēvaldu Valteru. Daudz gleznojusi aktus, veidojot tos kā portretu paplašinājumus.
1966. gadā pabeigts cikls „Sāremā salas zvejnieki”, kas apbalvots ar PSRS Mākslinieku savienības diplomu. 1970. gadā Latviešu sarkano strēlnieku muzejam tapa strēlnieku portretu cikls. 1979. gadā tika organizēta Pauļukas personālizstāde Latvijas PSR Aizrobežu mākslas muzejā.
Par nopelniem latviešu mākslas attīstībā un sakarībā ar piedalīšanos Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā apbalvota ar Latvijas PSR Augstākās Padomes goda rakstu.
Felicitas Pauļukas ilustrācijas žurnālā "Draugs" un "Zīlīte", kā arī ilustrācijas Valda Luksa grāmatai „Pirmklasnieki” (1957), Bruno Saulīša grāmatai „Draugi” (1958), Raiņa dzejoļu krājumiem „Manu lellīti sauc Lollīte”, „Dzimumdiena” un citām bērnu grāmatām lielā mērā noteica bērnu literatūras ilustrāciju rokrakstu 1950., 1960. un 1970. gados.
Guvusi ievērību kā portretu un aktu gleznotāja, pievērsusies pasteļglezniecībai, daudz strādājusi arī bērnu grāmatu un žurnālu ilustrēšanā.