Nikolajs Bogdanovs Beļskis (1868-1945)
Portretists un ainavists.
Nikolajs Bogdanovs-Beļskis dzimis 1868. gadā Smoļenskas guberņas Beļskas apriņķī (vēlāk dzimtā apriņķa nosaukums tika pievienots viņa uzvārdam). Nikolajs bija laukstrādnieces ārlaulības dēls. Vēl bērns būdams, viņš izgrieza no koka figūriņas, bet kopumā viņa bērnības tekas maz atšķīrās no dzimtās sādžas vienaudžu dzīves. Pārmaiņas viņa liktenī notika tad, kad kaimiņmuižā Tatevo atbrauca Maskavas profesors S. Račinskis, kas nolēma nodarboties ar lauku skolu organizēšanu. Drīzumā profesors ievēroja apdāvināto skolnieku, paņēma viņu pie sevis un veicināja zēna turpmāko attīstību. S. Račinska atbalstīts, Nikolajs iestājās Maskavas Glezniecības, Tēlniecības un Arhitektūras skolā. Pēc šīs skolas absolvēšanas jaunais mākslinieks iestājās Sanktpēterburgas Mākslas Akadēmijā, kur studēja izcilā krievu mākslinieka I. Repina klasē. Kopš 1890. gada Nikolajs Bogdanovs-Beļskis bija pastāvīgs „peredvižņiku” izstāžu dalībnieks. Gandrīz visiem N. Bogdanova-Beļska mākslas darbiem ir raksturīgs šī mākslas virziena stils un garīgais saturs.
0. gadsimta sākumā Nikolaja Bogdanova-Beļska gleznas bija ne tikai eksponētas Krievijas lielākajos muzejos, bet šie muzeji arī tās iegādājās. Tā, pasaulslavenā Tretjakova galerija iegādājās glezu „Sarežģīts uzdevums” («Трудная задача»), Aleksandra III muzejs (patlaban A.S. Puškina v.n. Valsts Tēlotāja mākslas muzejs Maskavā) iegādājās gleznas „Eļļas svaidīšana” («Соборование»), „Svētdienas dziedāšana lauku skolā” («Воскресное пение в сельской школе»). Tieši tajā pat laikā Nikolajs Bogdanovs-Beļskis atklāja sevī portretista talantu. Viņš bija gleznojis cara Nikolaja II, lielkņaza Sergeja Aleksandroviča, ķeizarienes Marijas Fjodorovnas, kā arī daudzu cara galminieku portretus. Nikolajs II iegādājās mākslinieka gleznas „Dambretes spēle” («Игра в шашки») un „Lasīšana lauku skolā” («Чтение в сельской школе»).