Leo Mihelsons (1887-1978)
Leo Mihelsons dzimis 1887.gada 12.maijā Latvijā, Rīgā. Viņš mācījās Imperiālajā akadēmijā Sankt-Pēterburgā, Krievijā un arī Tartu universitātē, Igaunijā.
1917.gadā Revolūcijas dēļ bija spiests pamest Krieviju, viņš devās uz Minheni Vācijā, kur piedalījās vācu ekspresionisma rašanās procesā.
1920.gadā Mihelsons dzīvoja Parīzē un jau bija ieguvis starptautisku reputāciju ar savām gleznām, zīmējumiem un skulptūrām. Tā kā viņš bija Parīzes skolas prominents biedrs, tad viņa darbi tika izstādīti dažādās izstādēs Rietumeiropā, Padomju savienībā un Amerikas Savienotajās valstīs. Pēc tam, kad 1939.gadā nacisti ieņēma Vāciju, viņš devās uz Ņujorku, kur nodzīvoja līdz pat dzīves beigām.
Mihelsons tika aprakstīts kā "mūžīgais imigrants", "mūžīgais students", jo viņš vienmēr mācījās un eksperimentēja ar jauniem stiliem. Viņš vienmēr nēsāja sev līdz krītiņus, lai vienmēr varētu uzskicēt to, kas ienāk prātā, lai arī kur viņš būtu. Mākslas vēsturnieki Mihelsonu salīdzināja ar Šagālu un Pikaso, bet tas bija Titians, no kura Mihelsons esot visvairāk iedvesmojies(pats tā teica).
Dzīves laikā uzgleznojis vairāk kā 1 000 gleznas. Viņa atrainte Janīna izvēlējās Māršālu, Teksasā kā mājvietu viņas pēdējā vīra darbiem. Šo vietu nodēvēja par Mihelsona mākslas muzeju.
Mākslinieks, kura darbi aptver daudzus periodus un stilus, vienmēr bijis atvērts jauniem paņēmieniem mākslā, izmēģinot jaunas lietas savos darbos. Savu mākslas talantu L. Mihelsons nemitīgi pieslīpēja mācoties un nekur nedevās bez krītiņiem, lai spētu ātri uzskicēt ikvienu iedvesmas brīdi. Mākslas vēsturnieki Leo Mihelsonu pielīdzinājuši slavenajam modernistam Markam Šagālam un ievērojamajam kubisma meistaram Pablo Pikaso. Gleznotājs ir dzimis Rīgā. Mākslas pamatus apguvis Pēterburgā un Tartu. 1917. gada krievu revolūcija piespieda Mihelsonu pārcelties uz Minheni, Vācijā, kur viņš piedalījās vācu ekspresionisma aizsākumos. Vēlāk mākslinieks pārcēlās uz Parīzi, kur ar savām gleznām, grafikām un skulptūrām ieguva starptautisko atzinību. 1938. gadā Rīgas Valsts Mākslas muzejā notika Leo Mihelsona darbu personālizstāde. Ievērību iemantojušā mākslinieka darbi tika izstādīti galvenajās mākslas izstādēs Rietumeiropā, Padomju Savienībā un ASV. Sākoties Otrajam Pasaules karam, kad vācieši iebruka Parīzē, gleznotājs aizbēga uz Ņujorku, kur nodzīvoja līdz mūža beigām. Savas radošās dzīves laikā mākslinieks ir uzgleznojis vairāk nekā 1000 mākslas darbu. Par godu savam vīram, Leo Mihelsona atraitne Teksasā, Māršalā, 1985. gadā atvēra mākslas muzeju “The Michelson Museum of Art.”