Anšlavs Eglītis (1906-1993)
Dzimis 1906.g. 14.oktobrī Rīgā, miris 1993.gada 4.martā Losandželosā. Kopš 1950 dzīvoja ASV, Kalifornijā, Pasifika Palisādes pilsētā (Losandželosas tuvumā).
Tēvs – rakstnieks Viktors Eglītis, māte – skolotāja un tulkotāja Marija Eglīte, dzīvesbiedre – gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa.
I pasaules kara laikā bija bēgļu gaitās Krievijā, Latvijā atgriezās 1918. No 1919 dzīvoja Rīgā, mācījās 2.ģimnāzijā un V.Tones gleznošanas studijā. 1935 beidzis Mākslas akadēmiju, strādāja par zīmēšanas skolotāju. No 1938 laikr. “Jaunākās ziņas” līdzstrādnieks, 1940-41 strādāja žurn. “Atpūta”. Līdzās žurnālistikai nodevies regulāram literārajam darbam.
Daiļrades viela – mākslinieku un pilsētnieku vide (stāstu krāj. “Maestro”,1936; romāns “Līgavu mednieki”, 1940). Vācu okupācijas gados nodevās literārajai darbībai (dzejoļu un stāstu krājumi, romāns “Homo novus”), tika arī uzvestas viņa pirmās lugas. Ar gleznām piedalījies izstādēs. 1930 iestājās Mūksalas mākslinieku biedrībā, vēlāk bija tās priekšsēdētājs. Ilustrējis grāmatas (A. Misē noveles 1937, Ohenri stāstu izlase 1950, J.Poruka Mārtiņš Gīze 1941).
1944 decembrī devās uz Vāciju. 1950 pārcēlās uz dzīvi ASV. Kopš 1952 dzīvoja Losandželosas priekšpilsētā Pasifika Palisādēs un nodevās literārajam darbam. Sadarbojās ar latv. laikrakstu “Laiks”, kur tika publicēti viņa romāni, kas vēlāk izdoti grāmatās. (Viņa grāmatu ilustrāciju autore bija Veronika Janelsiņa.) Trimdā rakstītajā prozā un lugās bieži pievērsās latviešu dzīvei svešumā un okupācijā, kļuva par vienu no ražīgākajiem (ap 50 darbu) un visvairāk lasītajiem autoriem. Eglīša lugas labi piemērotas skatuves prasībām, tās izrādījuši latviešu teātri Vācijā un ASV.
Publicējies arī ASV presē – raksti un recenzijas par kinofilmām un teātra izrādēm. Bija ieskaitīts Holivudas preses grupā (Hollywood Press Corps). Šā laika iespaidi devuši vielu grāmatai “Lielais mēmais”, kurā bagātīgs materiāls par kinovēsturi (1972).